Rīgas brīvostas pārvalde 2020.gadā ostas attīstībā plāno investēt 14,6 miljonus eiro, ceturtdien žurnālistiem pastāstīja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Viņš skaidroja, ka Rīgas brīvostas pārvalde atbilstoši Attīstības programmai pirmo reizi ostas pastāvēšanas vēsturē sāk mērķtiecīgu un vērienīgu ostas sauszemes un hidrobūvju infrastruktūras atjaunošanu, kas uzlabos ostas pakalpojumu kvalitāti un stiprinās pozīcijas tirgū.

“Jau šogad Rīgas brīvostas pārvalde plāno 14,6 miljonu eiro investīcijas autoceļu, tiltu un pārvadu infrastruktūras attīstībā, dzelzceļa infrastruktūras pārbūvē, piestātņu un krasta stiprinājumu rekonstrukcijā, kā arī citās nozīmīgas rekonstrukcijas aktivitātēs,” teica Zeltiņš. 

Vienlaikus viņš informēja, ka periodā no 2020. līdz 2022.gadam Rīgas brīvostas pārvalde plāno investīcijas 65,3 miljonu eiro apmērā. Tostarp 88% attieksies uz divu attīstības programmas stratēģisko mērķu izpildi – tostarp 34 miljonus eiro plānots investēt, lai uzturētu drošu un ilgtspējīgu kuģu apkalpošanas infrastruktūru, bet 24 miljonus eiro plānots ieguldīt kravu un pasažieru plūsmu apkalpošanai atbilstošas sauszemes infrastruktūras uzturēšanā un attīstīšanā.

Šogad Rīgas brīvostas pārvalde plāno ieguldīt līdzekļus, lai uzturētu kuģošanas kanāla dziļumu, stiprinātu piestātņu un krasta konstrukcijas, attīstītu autoceļu, tiltu un pārvadu infrastruktūru, kā arī pārbūvētu dzelzceļa infrastruktūru.

Zeltiņš pastāstīja, ka pērn Rīgas brīvostā tika apkalpoti 32,8 miljoni tonnu kravu, kas ir mazāk nekā 2018.gadā, un arī šogad, visticamāk, kravu apmēra samazinājums būs līdzīgs.

Pērn lielākais pieaugums bija labības produktu un koksnes kravās – labības produktu kravu apgrozījums pieauga par 33%, koksnes granulu kravu apmērs palielinājās par 35%, bet koksnes šķeldas kravu apmērs auga par 20%. 

Savukārt attiecībā uz ogļu kravām, pēc Zeltiņa teiktā, “valda zināms pesimisms”, taču kardināls kritumus nav gaidāms.

Jau ziņots, ka Rīgas brīvostā pagājušajā gadā pārkrāva 32,762 miljonus tonnu kravu, kas ir par 10,1% mazāk nekā 2018.gadā.

Visvairāk ostā 2019.gadā pārkrautas beramkravas – 20,84 miljoni tonnu, kas ir par 12% mazāk nekā 2018.gadā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 8,093 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 6,1%, bet lejamkravas – 3,83 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 7,1%. 

Pārkrauto kravu struktūrā lielāko īpatsvaru pagājušajā gadā veidoja ogles – 31,6% (2018.gadā – 39%, 2017.gadā – 35%, 2016.gadā – 35,9%). Ogles pērn Rīgas ostā pārkrautas 10,358 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 27,2% mazāk nekā gadu iepriekš. Seko konteinerizētās kravas, kuru īpatsvars pārkrauto kravu struktūrā pērn Rīgas ostā veidoja 14,1%, kokmateriāli – 11,6%, naftas produkti – 11,6%, kā arī ķīmiskās kravas – 5,2%.

 

LEAVE A REPLY

Please enter your comment!
Please enter your name here