Par gaidāmo māsu sertifikācijas kārtību medicīnas nozares pārstāvji vienprātīgi pauž nostāju, ka tuvākā gada laikā gaidāmā reforma māsu sertifikācijas kārtība veicinās cilvēkresursu trūkuma mazināšanos, šodien secināts Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā notikušajā paneļdiskusijā par māsas profesijas reformu.

Diskusijā piedalījās pārstāvji no Latvijas Māsu asociācijas (LMA), Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA), Latvijas Ārstu biedrības (LĀB), Veselības ministrijas (VM) un Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas. Pasākumā piedalījās arī sabiedrības, universitāšu un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji.

LMA prezidente Dita Raiska skaidroja, ka jaunā kārtība paredzēs, ka strādājošajām māsām būs jāiziet Eiropas Sociālā fonda (ESF) apmaksāti tālākizglītības kursi, pēc kā Veselības inspekcija (VI) pārrēģistrēs māsu kā vispārējās aprūpes māsu. Izglītības programmu izstrāde ir notikusi sadarbībā ar LMA, bet visas reformas tapšana esot bijusi dažādu nozares pārstāvju un VM sadarbības rezultāts, kas aizņēmis trīs gadus.

Viena no galvenajām izmaiņām, kuru atnesīs reforma, būs atteikšanās no sertifikācijas procesa, kuru tagad aizvietos ar pārreģistrāciju. Tā paredzēs vienkāršotāku kvalifikācijas ieguvi gan jau izglītību ieguvušajām, gan jau strādājošajām māsām, gadījumos kad būs nepieciešams atjaunot savu kvalifikāciju. “Atsakoties no esošās sertifikācijas, tiks noņemta barjera,” diskusijā uzsvēra Raiska.

Patlaban ir aptuveni 6000 māsas, kuras nestrādā nozarē, tāpēc lai mudinātu māsas atgriezties nozarē, jaunā sistēma paredz vienkāršotāku mehānismu, kas nozīmēs, ka turpmāk māsa bez reģistra varēs iziet tālākizglītības kursus, nokārtot attiecīgos pārbaudījumus un rezultātā atjaunot savu reģistrāciju, kuru izsniegtu VI. Arī šajā gadījumā mācību izmaksas segtu ESF līdzekļi.

Reformas rezultātā māsas, kuras ir apguvušas attiecīgo profesiju tiks reģistrētas kā vispārējas aprūpes māsas, kas turpmāk pieļaus vieglāku pārvietošanos darba tirgū un mazinās cilvēkresursu trūkumu. Tā arī novērsīs situācijas, kad, piemēram, māsai ar specializāciju ķirurģijā nav atļauts strādāt ģimenes ārsta praksē, lai gan attiecīgā darbinieka prasmes un zināšanas varētu būt pietiekamas šim amatam, norādīja LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Diskusijā iezīmējās jautājums par ārvalstu māsām un kā jaunā sertifikācijas kārtība ietekmētu viņu spēju iekļauties Latvijas veselības aprūpes sistēmā. IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta vecākā eksperte Inese Stūre diskusijā norādīja, ka statistika liecina, ka pērn 968 māsas ir izbraukušas no valsts, savukārt tikai četras ir iebraukušas. Tāpēc diskusijā tika lemts gan par Latvijas pilsoņu, gan cittautiešu turpmāko integrāciju darbu tirgū pēc atgriešanās no ārvalstīm.

IZM pārstāve klāstīja, ka pašreizējā sistēma paredz līdzvērtīgu standartu viscaur Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs. Šādos gadījumos kvalifikācijas atzīšana ir vienkārša un tieša, uzsvēra Stūre. Turpretim gadījumā, ja ārstniecības persona iebrauc Latvijā ar mērķi strādāt no valstīm, kuras neietilpst nevienā no minētajām kategorijām, kvalifikācijas atzīšana tiek piemērota vispārējai izglītības atzīšanai, proti, katru gadījumu izvērtē attiecīgā iestāde un nolemj par tās atbilstību Latvijas izglītības modelim. Tomēr neatkarīgi no šāda darbinieku izcelsmes valsts un kvalifikācijas līmeņa, jaunais standarts atvieglos sertifikācijas kārtību arī šādos gadījumos, uzsvēra IZM pārstāve.

LĀB prezidente savukārt norādīja, ka pastāv starptautiskā medicīnas direktorija, ko nodrošina Pasaules veselības organizācija. Tās mērķis ir vienkāršot no ārvalstīm iebraucošo medicīnas darbinieku kvalifikācijas standartus. Tomēr, pēc Aizsilnieces paustā, šādās situācijās joprojām pastāv konkrēti šķēršļi. Nesen dzirdēts par gadījumu, kur kādā klīnikā bija nepieciešams embriologs, bet, nespējot atrast speciālistu Latvijā, tika nolemts pieņemt darbā kādu speciālistu no Krievijas. Tomēr valodas standartu dēļ embriologu nebija iespējams pieņemt darbā, norādīja LĀB prezidente.

Viņa skaidroja, ka minētā speciāliste strādātu pamatā tikai laboratorijas apstākļos, kur prasība pēc konkrēta līmeņa latviešu valodas prasmēm ir apšaubāma. Tāpat arī jāņem vērā, ka šī persona ir spējīga komunicēt angļu valodā un ir apņēmusies iemācīties latviešu valodu. Tomēr neskatoties uz minētajiem faktoriem, pašreizējās valodas prasības nepieļauj izņēmumus.

Arī IZM pārstāve norādīja, ka ir jāpārdomā valodu prasības šādos gadījumos, proti, valodas standartu prasībām ir jābūt atbilstoši piemērotām un jāņem vērā nozares specifiku un cilvēkresursu pieejamību.

Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas valdes loceklis Modris Ciems diskusijā mudināja tomēr izsvērt visus attiecīgos faktorus, ko pienesīs reforma, un kā tie ietekmēs arī ārstniecības iestādes to turpmākajā darbībā. Tomēr arī Ciems reformā nesaskatīja būtiskus negatīvos aspektus, viņaprāt, “tā ir laba iniciatīva, kas īsti nav saistīta ar nauda, bet gan ar organizāciju”.

Vienīgā kritika, ko diskusijā saņēma reforma bija saistībā ar tās tapšanu, proti Rīgas Stradiņa universitātes Māszinību un dzemdību aprūpes katedras vadītājs docents Kristaps Circenis norādīja, ka standarta izstrāde varēja būt ātrāka.

Diskusijā savu nostāju pauda arī Latvijas vecmāšu asociācijas pārstāve Elīza Romānova, kura uzsvēra, ka arī attiecībā uz vecmātēm ir vajadzīgs izstrādāt šāda veida standartu. Viņa norādīja, ka jau patlaban norisinās darbs pie analoģisku reformu izstrādes attiecībā uz vecmāšu profesiju, jo māsu standartā vecmātes netiek iekļautas.

Jau ziņots, viens no galvenajiem māsu izglītības reformas iemesliem ir sarežģītā divpakāpju sistēma, kas paredz, ka izglītību var iegūt gan vidējās izglītības institūcijās, gan augstskolās. Papildus iegūtajai izglītībai ir jāiziet obligātā specializācija augstskolā kādā no septiņām pamatspecialitātēm, kā arī jāveic regulāra resertifikācija.

Māsām ar dažādiem izglītības līmeņiem ir sarežģīti iegūt specializāciju un sertifikāciju, jo ir nepieciešams māszinību kvalifikāciju iegūt no jauna, mācoties medicīnas koledžā. Šis izglītības process ir nesamērīgs, nepamatots un neelastīgs, kā arī neveicina māsas sākt un turpināt profesionālo darbību veselības nozarē.

Jaunais standarts noteiks, ka māsām būs tiesības patstāvīgi diagnosticēt, konsultēt, pieņemt lēmumus, kā arī izrakstīt noteiktus medikamentus, kas garantēs ātrāku ārstniecības rezultātu sasniegšanu, saglabāšanu un uzturēšanu, vienlaikus veicinot pacientu apmierinātību un uzlabojot sabiedrības veselības rādītājus kopumā.

 

LEAVE A REPLY

Please enter your comment!
Please enter your name here