No Eiropas Komisijas (EK) sniegtajām rekomendācijām Latvija ir panākusi ievērojamu progresu finanšu sektora nostiprināšanā, aģentūrai LETA sacīja EK priekšsēdētājas vietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Šodien EK publiskoja ikgadējo ziņojumu par Latviju, kurā izvērtēta iepriekš sniegto rekomendāciju ieviešana. Ziņojumā norādīts, ka Latvija ir panākusi zināmu progresu atsevišķu rekomendāciju izpildē.

EK vērtējumā, būtisku progresu Latvija panākusi finanšu sektora nostiprināšanā pret naudas atmazgāšanas riskiem. Zināms progress panākts rekomendāciju izpildē, kas saistītas ar sociālajiem jautājumiem, tostarp pensijām un minimālajiem ienākumiem. Tāpat zināms progres panākts, nodrošinot pieejamību veselības aprūpei. Ierobežots progress novērots, izpildot EK rekomendāciju par mājokļu pieejamību.

Dombrovska vērtējumā, kopumā Latvija ir panākusi zināmu progresu 2019.gada rekomendāciju izpildē. Viņš īpaši izcēla ievērojamo progresu, kas ir panākts finanšu sektora nostiprināšanā pret naudas atmazgāšanas riskiem.

Tāpat EK priekšsēdētājas vietnieks norādīja, ka Latvijā turpinās stabila ekonomikas attīstība – vērtējot vidējā termiņā Latvijas produktivitātes pieaugums pārsniedz Eiropas Savienības (ES_ vidējo līmeni, ļaujot Latvijai tuvoties ES ekonomiski attīstītāko valstu ienākumu līmenim.

“Tomēr straujais ienākumu pieaugums nav bijis vienmērīgs – ienākumu nevienlīdzība Latvijā joprojām ir starp augstākajām ES. Pozitīvi, ka pēdējā gada laikā ir samazinājies nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits. Darba tirgū saglabājas pozitīvas tendences – zems bezdarba līmenis un stabils algu pieaugums,” sacīja Dombrovskis.

Tāpat politiķis informēja, ka Latvijas nodokļu ieņēmumi procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP) ir vieni no zemākajiem ES un pēdējos gados ir samazinājušies, kas galvenokārt ir saistīts ar 2018.gada nodokļu reformas ietekmi. “Diemžēl, zemie nodokļu ieņēmumi traucē veikt pietiekamus ieguldījumus aktuālo sociālo problēmu risināšanā – sociālā atbalsta sistēmas stiprināšanā un veselības aprūpē,” piebilda Dombrovskis.

Vērtējot Latvijas sniegumu ilgākā laika periodā, Dombrovskis uzsvēra, ka Latvija kopumā ir ievērojusi ES fiskālos noteikumus – budžeta deficīts saglabājas neliels un valsts parāda līmenis procentos no IKP pakāpeniski samazinās. Vienlaikus viņš piebilda, ka ekonomikas izaugsmei palēninoties, pieaug fiskālie riski – ieņēmumu pieaugums vairs nav gaidāms tik straujš kā iepriekšējos gados un, negatīvu pavērsienu gadījumā, ieņēmumu prognozes var nepiepildīties. “Tādēļ Latvijai ir būtiski saglabāt piesardzību budžeta plānošanā, stiprinot ekonomikas noturību pret iespējamiem nākotnes riskiem,” uzsvēra politiķis.

Dombrovskis arī informēja, ka šī gada EK ziņojumā pirmo reizi tiek padziļināti analizēti dalībvalstu galvenie klimata politikas izaicinājumi. “Latvijas enerģijas ražošanas sektors jau šobrīd ir starp “zaļākajiem” ES. Taču, lai sasniegtu klimata politikas mērķus, Latvijai būs jāpieliek lielākas pūles energoefektivitātes veicināšanā,” sacīja EK priekšsēdētājas vietnieks.

Eiropas semestris ir ikgadējs ekonomikas un fiskālās politikas koordinācijas cikls ar mērķi izvērtēt ekonomisko situāciju ES dalībvalstīs un ES kopumā, kā arī piedāvāt rekomendācijas dalībvalstīm to ekonomikas politikas īstenošanai un stiprināšanai.

2019.gada ziņojumā par Latviju EK norādīja, ka valsts ir panākusi ierobežotu progresu attiecībā uz 2018.gada konkrētai valstij adresēto ieteikumu īstenošanu. Neliels progress ir panākts pārvaldības uzlabošanā, pieņemot trauksmes cēlēju aizsardzības likumu un ņemot vērā Tieslietu padomes ieteikumus uzlabot maksātnespējas procesu, veselības aprūpes pieejamības, kvalitātes un izmaksu lietderības uzlabošanā, kā arī palielināts profesionālās izglītības un apmācības atbilstība darba tirgus prasībām. Ziņojumā bija norādīts, ka reformu temps šajā jomā ir paātrinājies, un tiek izvērsta mācīšanās darbavietā, kā arī tiek īstenoti

plāni par visaptverošas prasmju stratēģijas izstrādi.

Savukārt ierobežots progress ir panākts Valsts pārvaldes pārskatatbildības un efektivitātes uzlabošanā, nodokļu sistēmas uzlabošana, kur veikti daži pasākumi, lai uzlabotu nodokļu saistību izpildi, bet nodokļu slogs darbaspēkam joprojām ir salīdzinoši augsts. Tāpat ziņojumā norādīts, ka progresa nav minimālo ienākumu pabalstu adekvātuma uzlabošanā, norādot, ka plāni uzlabot minimālos ienākumus 2019.gadā ir ierosināti, bet tiem vēl nebija piešķirts finansējums.

 

LEAVE A REPLY

Please enter your comment!
Please enter your name here